Alberts Bels piedzima 1938. gada 6. oktobrī Ropažu pagasta "Jaunmežplepjos" kā Jānis Cīrulis. Vēlāk dzīves gaitā (oficiāli 1971. gadā) pieņēma pseidonīmu Alberts Bels. Viņa zināmākie romāni ir "Būris", "Bezmiegs", "Cilvēki laivās". 1967. gadā uzrakstītajā romānā "Bezmiegs" Alberts Bels kritizēja padomju iekārtu, un pret viņu tika ierosināta krimināllieta. Cenzētā variantā romāns tika publicēts 1987. gadā, bet necenzētā — tikai 2003. gadā. Pēc A. Bela romāniem uzņemtas filmas "Uzbrukums slepenpolicijai" (1974), "Šāviens mežā" (1983), "Būris" (rež. Ansis Epners, 1993), vēsta portāls "lsm.lv".
1988. gada 11. novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī pirmo reizi pēc padomju okupācijas gadiem pacēlās Latvijas karogs, kuru mastā uzvilka Alberts Bels un leģendārais aktieris Ēvalds Valters. Tas bija simbolisks un emocionāls brīdis. Kā atminējās rakstnieks Alberts Bels:"Iespaidīgākais bija: kad es gāju uz šo vilkšanu, pa visām ielām uz Vecrīgu, uz Daugavmalu plūda cilvēku straumes. Un sejas bija pavisam citādākas nekā ikdienā. Tās bija apgarotas, koncentrētas uz kādu mērķi. Es redzēju, ka cilvēku sejās vairs nav baiļu. Tas bija ļoti zīmīgi."
1990. gadā Alberts Bels tika ievēlēts LPSR Augstākajā Padomē (1990–1993) un 4. maijā balsoja par Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.
Savos romānos rakstnieks konceptuālā un metaforiskā veidā pētījis totalitārisma varas mehānisma darbību un tā ietekmi atsevišķa indivīda, sabiedrības un tautas dzīvē, konsekventi nostājoties pret šo sistēmu. Viņa veidotās metaforas – būris, saucēja balss, saknes, cilvēki laivās – Latvijas kultūrvidē ieguvušas ar totalitārisma sistēmas negācijām un to pārvarēšanu saistītu nozīmi.
Līdzjūtību tuviniekiem un visiem rakstnieka talanta cienītājiem izteicis arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Citi šobrīd lasa
