Jāteic, ka jau publikācijas ievada teikums bez paskaidrojumiem skan savādi: "Ko darīt, ja tu vēlies balsot EP vēlēšanās, bet nedrīksti?" Jādomā, ka nosacījums - EP drīkst vēlēt Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņi - ir visnotaļ loģisks.
Publikācijas turpinājumā tiek izcelta nepilsoņu statistika Igaunijā un Latvijā, kā arī piebilsts, ka Lietuvā nepilsoņu nav, jo šī Baltijas valsts, atgūstot neatkarību, izvēlējās pilsonību piešķirt daudz plašākam iedzīvotāju lokam. Interesanti, ka publikācijā tiek palielīta arī Krievija, jo tā pēc PSRS sabrukšanas arī piešķīra pilsonību ikvienam, kas to lūdza. Nav gan nekas piebilsts par to, kādos apstākļos Baltijas valstīs nonāca tie, kuri nu ir nepilsoņa statusā, neskatoties uz jau vairāk nekā 30 gadus pieejamajām plašājām iespējām pilsonību iegūt.
"Politico" rakstā intervēti arī valdības pārstāvji - Igaunijas iekšlietu ministra padomnieks Sīri Leskovs un Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte. Abu valstu pārstāvji vienoti norādījuši, ka nepilsoņa statuss ir cilvēku izvēle un pilsonības iegūšana jau sen ir iespējama.
Turpinājumā publikācija jau teju vai tieši plūst Kremļa propagandas straumē, "Politico" žurnālistei Ketrīnai Johečovai aptaujājot dažus vietējos iedzīvotājus-nepilsoņus, vairums no kuriem, kā raksta medijs, "esot izvairījušies izteikties, jo baidās no valsts iestāžu reakcijas". Stāsts par "Latvijas varas iestādēm, kuras apspiež krievus", ir Kremļa propagandas klasika. Medijs gan adekvāti norāda, ka vēl 2017. gadā Eiropas Komisija nolēma, ka Latvijas un Igaunijas lēmums nepieļaut nepilsoņu dalību vēlēšanās nav diskriminācija.
Saistītās ziņas
No intervētajiem nepilsoņiem rakstā parādās kāds "Saskaņas" biedrs Andrejs Duguškins, kurš medijam apgalvo, ka kopš Latvijas iestāšanās ES "nekas nav mainījies" un, ka viņš piedalītos vēlēšanās, ja vien drīkstētu. Intervēta arī kāda sieviete, kura sūdzās, ka viņai "jābūt klusai", jo meita studē Krievijā. Viņa gan neslēpj, ka pēdējo reizi vēlēja pirms 30 gadiem un politika viņu vispār neinteresē. Zinot vien to, ka "neviens no politiķiem viņiem [nepilsoņiem] nekad nav palīdzējis". Arī šie vēstījumi, kā zināms, ir Krievijas kontrolēto mediju standarts.
Tamdēļ laikam nav jābrīnās, ka konkrētais "Politico" raksts ir diezgan cītīgi citēts Kremļa propagandas interneta vietnē "Sputnik". Dalīšanās ar šāda veida publikācijām respektētos medijos, kuros izskan Krievijai tīkams viedoklis, ir izcils veids kā leģitimizēt Maskavas gadiem kultivētos naratīvus par Latviju.
Citi šobrīd lasa
