"Vācija apņemas iesaistīties jebkuras NATO valsts aizstāvēšanā "no pirmā centimetra", ja šāds apdraudējums rastos," premjeriem klāstīja kanclers, vienlaikus uzsverot, ka Eiropas Savienībai jāpalielina pašai sava drošība un jāpalielina bruņojuma ražošanas jaudas savām vajadzībām.
Šolcs norādīja, ka "drošības situācija NATO austrumu flangā - Baltijā - joprojām ir saspringta, tāpēc ir svarīgi apliecināt, ka sabiedrotie turpina sniegt atbalstu drošības stiprināšanai, tostarp izvietojot lielākus militāros spēkus Baltijas valstīs".
"35 000 Vācijas ātrās reaģēšanas karavīru ārkārtas gadījumā būtu gatavi sniegt nekavējošu atbalstu saviem sabiedrotajiem," norādīja kanclers. Tāpat viņš uzsvēra, ka Vācija un Baltijas valstis ir partneri 20 gadus Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kā arī Vācija sniedz atbalstu NATO austrumu flanga atbalstīšanā, proti, ar saviem karavīriem Lietuvā un gaisa telpas kontroli no Igaunijas un tagad arī Latvijas.
Jau ziņots, ka pirmdien, 6. maijā, Rīgā ieradies Vācijas kanclers Olafs Šolcs, lai kopā ar Baltijas valstu premjeriem - Latvijas Ministru prezidenti Eviku Siliņu, Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un Lietuvas premjerministri Ingridu Šimonīti apspriestu savstarpējās drošības un ekonomiskās sadarbības jautājumus.
"Vācija ir nozīmīgs Latvijas draugs, sabiedrotais un partneris ekonomikā un drošības jautājumos. Mēs augstu vērtējam Vācijas ieguldījumu mūsu reģiona drošībā un tās vadību pretgaisa aizsardzības un cita militārā atbalsta mobilizēšanā," neilgi pēc Šolca ierašanās, mikroblogošanas vietnē "X" vēstīja Evika Siliņa.
Šis tā saucamais 3+1 formāts jau ir kļuvis par tradīciju, kurā Baltijas valstu līderi apspriež aktuālus jautājumus ar Vācijas kancleru. Tā mērķis ir ne tikai stiprināt sadarbību starp Baltijas valstīm un Vāciju, bet arī saskaņot kopīgu rīcību svarīgāko starptautisko izaicinājumu risināšanā.
Citi šobrīd lasa
