(Papildināts viss teksts.)
Rīga/Strasbūra, 22.apr., LETA--REUTERS. Eiropas Parlaments (EP) trešdien apstiprināja Eiropas Savienības (ES) plānus enerģētikas tirgus liberalizācijai, lai samazinātu gāzes un elektrības cenas.
Eiropas Komisija 2007.gadā piedāvāja atdalīt gāzes un elektrības piegādātājus no infrastruktūras, kas nogādā enerģiju gala lietotājiem. Plāns izstrādāts pēc mazo kompāniju, tostarp videi draudzīgo energokompāniju, sūdzībām, ka lielās energokompānijas liek šķēršļus pieejai elektrības sadales tīkliem.
Tomēr virkne valstu Parīzes un Berlīnes vadībā neatbalstīja lielo nacionālo energokompāniju sadalīšanu. Jaunie plāni paredz nesadalīt lielās energokompānijas, taču noteikt tām stingru neatkarīga regulatora uzraudzību.
EP trešdien apstiprināja kompromisa plānu.
"Ar šo lēmumu ES iekšējais enerģētikas tirgus ir ieguvis skaidrākus spēles noteikumus: izveidots nacionālo regulatoru sadarbības mehānisms, noteiktas funkcionālās nodalīšanas un citas prasības tirgus dalībniekiem," uzsver EP Enerģētikas, rūpniecības un pētniecības komitejas deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK).
Atzinīgi vērtējot tirgus tālāku liberalizāciju, kur gan gāzes, gan elektrības piegādes un ražošanas aktivitātes būs jānodala no pārvades aktivitātēm, deputāts uzsver, ka tas nozīmē vairāk konkurences, vairāk tirgus dalībnieku, vairāk investīciju, kā rezultātā ieguvējs būs patērētājs. "Vienlaikus esmu gandarīts, ka šādu apjomīgu un sarežģītu likumdošanas dokumentu paketi līdz galam novedis Latvijas komisārs Andris Piebalgs," sacīja Zīle.
Pēc Zīles domām, jaunā likumdošana, kas veicina reģionālo sadarbību, Latvijai jāizmanto, lai kopā ar citām Baltijas un Skandināvijas valstīm virzītos uz vienotu Baltijas enerģētikas tirgus izveidi. Deputāts īpaši uzsver, ka šī ir iespēja ekonomikas stimulēšanai, jo ES paredzējusi 175 miljonu eiro (122,5 miljonu latu) investīcijas Baltijas-Zviedrijas starpsavienojuma projektam, kas palīdzēs netiešā veidā uzlabot pašmāju enerģijas tīklus.
Cita starpā direktīva par gāzes tirgu paredz atkāpi no īpašumtiesību nodalīšanas dalībvalstīm, kam nav tieša pieslēguma citas dalībvalsts starpsavienotai sistēmai: Latvijai, Igaunijai un Somijai kā izolētam enerģijas tirgum varēs nepiemērot vairākas direktīvas prasības līdz brīdim, kamēr šīs valstis tiks savienotas ar citu valstu starpsavienojumu sistēmām.
"Dabasgāzes tirgus Latvijā un citās Baltijas valstīs ir pilnībā izolēts un atkarīgs tikai no viena piegādātāja - "Gazprom", taču Latvijai šobrīd jādara viss, lai pēc 2017.gada, kad beigsies AS "Latvijas Gāze" izsniegtā ekskluzīvā licence gāzes piegādei un apgādei, gāzes tīkla liberalizācijas brīdī Latvija būtu pilnībā gatava citu piegādātāju uzņemšanai. Līdz tam jāizdara viss nepieciešamais gāzes avotu dažādošanai," norāda Zīle.
"Pretējā gadījumā iestāsies "apburtais loks": jauni savienojumi netiks radīti, ja iepriekš nebūs vienošanās un nebūs skaidri nosacījumi par pieeju esošajiem gāzes piegādes tīkliem. Šāda situācijai nav pieļaujama," uzsvēra deputāts.
Gan gāzes, gan elektrības tirgū tiks piemēroti vienādi nosacījumi par piegādes un ražošanas nodalīšanu no pārvades: dalībvalstīm tiks dota izvēle starp pilnīgu īpašumtiesību nodalīšanu, neatkarīga sistēmas operatora (ISO) izveidi vai arī efektīvu nodalīšanu, izveidojot neatkarīgu pārvades operatoru (ITO).
Tas paredz, ka gāzes vai elektrības ražotājkompānija savā kontrolē varētu paturēt arī cauruļvadu vai vadu tīklu, ja vien tā pārvaldi nodrošina neatkarīgs lemttiesīgs pārvades operators. Visas šīs iespējas paredz to, ka vertikāli integrēts uzņēmums nedrīkst ietekmēt pārvades sistēmu operatora darbu. "Funkcionālā nodalīšana novērsīs interešu konfliktus un diskriminējošu izturēšanos no kādu tirgus dalībnieku puses," uzsver Zīle.
Direktīvas nodrošina arī virkni patērētāju tiesību, jo īpaši vismazāk aizsargātajiem patērētājiem. Noteikumi paredz, ka patērētājam jādod tiesības trīs nedēļu laikā bez maksas lauzt līgumu ar elektrības vai gāzes piegādātāju un izvēlēties citu piegādātājkompāniju. Dalībvalstīm būs pienākums nodrošināt patērētājiem - mājsaimniecībām un vajadzības gadījumā arī maziem uzņēmumiem - elektrības pakalpojumu minimumu jeb tā sauktos universālos pakalpojumus par saprātīgu un pārskatāmu samaksu.
Parlaments un ES Padome pēc gandrīz divus gadus ilgušām debatēm panāca vienošanos šā gada martā, jo dalībvalstis ilgi nespēja vienoties par būtiskākajiem jautājumiem: kā veikt ražošanas un pārvades uzņēmumu nodalīšanu, kā stiprināt enerģijas patērētāju tiesības un kā nodrošināt nodalīšanu trešo valstu uzņēmumiem.
Citi šobrīd lasa
