Dabā reti sastopamos un noslēpumainos susurus palīdzēs iepazīt gids, aicinot visus divās, trīs stundās veikt piecu kilometru pārgājienu pa takām.
Nesen Līgatnes dabas takās pēc garās un aukstās ziemas modušies pieci lielie susuri jeb dižsusuri. Izmērā mazie, pūkainie dzīvnieki ir atsākuši savu aktīvo dzīves ritmu un ir gatavi baudīt siltos vasaras mēnešus. Lielie susuri ir ļoti interesanti dzīvnieki, kuru dzīves cikls un paradumi piesaista gan bērnu, gan pieaugušo uzmanību.
Susuri, kas dzīvo nebrīvē, piemēram, Līgatnes dabas takās, bieži vien ātrāk dodas ziemas miegā un pamostas agrāk nekā viņu savvaļas radinieki. Iespējams, ka tas saistīts ar regulāru barošanu un drošāku vidi, kas veicina stabilāku un paredzamāku dzīves ritmu. Savvaļā mītošajiem susuriem ir jāsaskaras ar dažādiem faktoriem, piemēram, klimata izmaiņām un barības pieejamību, kas var ietekmēt viņu aktīvā perioda ilgumu.
Lielie susuri ir lieliski pielāgojušies dzīvei mežos un parkos, un ir sastopami arī citviet Latvijā. Tiem ir raksturīga gara, pūkaina aste un lielas, izteiksmīgas acis, kas palīdz orientēties tumsā. Susuri ir nakts dzīvnieki, tāpēc vislabāk viņus vērot vēlu vakarā vai naktī. Jūnijs ir īstais laiks, lai sastaptu un vērotu susurus arī viņu dabiskajā vidē. Susuri pēc dabas ir piesardzīgi, tādēļ Līgatnes dabas takās tos pamanīt biežāk izdodas klusākajiem, vērīgākajiem un pacietīgākajiem apmeklētājiem, iesaka Reinika.
Susuru iepazīšanas pasākums pieejams ierobežotam cilvēku skaitam tikai ar Līgatnes dabas taku biļetēm.
Latvijā pašlaik mīt trīs susuru sugas - lielais susuris, meža susuris un mazais susuris. Gandrīz astoņus mēnešus gada vēsākajā laikā tie pavada saldā miegā, ierakušies augsnē vai meža zemsedzē. Aktīvajā periodā - vasarā - susuri iekārto savas migas koka dobumos vai būros.
Citi šobrīd lasa
