Leģendārais latviešu "Krokodilu Harijs" ilgi dusēja nomaļā Austrālijas kapsētā bez sava īstā vārda — beidzot viņam būs cienīgs kapakmens

Slavenības
31. maijā 04:00 2024. gada 31. maijā 04:00
 
Izklaides
nodaļa
| Jauns.lv
Vai atceraties kādreiz ļoti slaveno austrāliešu dēku komēdiju "Krokodils Dandijs"? Par šī bezbailīgā vīra prototipu daudzi uzskata tieši Dundagā dzimušo Arvīdu Blūmentālu, kurš jaunībā pārcēlās uz dzīvi Austrālijā un kļuva par vietējo leģendu. 18 gadus pēc savas nāves viņš vairs neatdusēsies zem vienkārša balta krusta, uz kura norādīta tikai viņa iesauka.

“Krokodils Dandijs” (Crocodile Dundee) ir Pītera Feimana 1986. gadā režisētā Austrālijas un ASV kopražojuma komēdija, kas stāsta par amerikāņu žurnālisti Sjū Čārltonu, kura dodas uz Austrāliju, lai intervētu vietējo slavenību — mednieku Miku Dandiju, kas pazīstams ar iesauku “Krokodils”. Pēc pāris dienām Sjū aicina Miku uz Ņujorku, kur lādzīgais un tiešais “Krokodils” iekļūst dažādās komiskās situācijās. Ar pieticīgu budžetu veidotā filma kļuva par globālu sensāciju, kaut gan divu tās turpinājumu sekmes bija ievērojami pieticīgākas.

Kaut gan par austrāliešu aktiera Pola Hogana atveidotā “Krokodila” prototipu nav vispārpieņemta viedokļa, taču parasti min divus.

Viens no viņiem ir mednieks un dēkainis Rodnijs Viljams Ansels. 1977. gadā viņš kļuva par Austrālijas slavenību — pēc laivas avārijas pavisam vientuļā, taču indīgu čūsku un krokodilu pārpilnā rajonā Ziemeļu teritorijā viņš 56 dienas izdzīvoja ar niecīgiem krājumiem, līdz satika aborigēnu ganus. Pēc "Krokodila Dandija" filmas iznākšanas viņa dzīve izvērtās traģiski, ciešot smagus finansiālus un personiskus triecienus, līdz viņa dzīve aprāvās 44 gadu vecumā 1999. gada 3. augusta apšaudē ar policistiem uz vientuļa ceļa.

Otrs ir leģendārais latvietis Arvīds Blūmentāls.

Kas ir šis leģendārais latviešu “Krokodilu Harijs”?

Arvīds Blūmentāls piedzima 1925. gada 19. martā Dundagas pagasta Būdenu mājās zemturu un jūrnieku ģimenē, mācījās Talsu Valsts ģimnāzijā. Otrā pasaules karā vācu okupācijas laikā viņš 1942. gadā brīvprātīgi iestājās 25. Abavas bataljonā, pēc tam Latviešu leģionā. Vairākkārt ievainots, kara beigās pie Berlīnes nokļuva krievu okupācijas zonā, taču viņam izdevās aizbēgt uz amerikāņu zonu, bet 1947. gadā pieteicās Franču Ārzemnieku leģionā.

Kopš 1951. gada viņš dzīvoja Austrālijā, kur Ziemeļkvīnslendas lietus mežos sācis nodarboties ar medībām.

Viņš apgalvoja, ka Ziemeļu teritorijā un Kvīnslendā esot nomedījis apmēram 10 tūkstošus vai pat 40 tūkstošus krokodilu. Kad 1968. gadā Austrālijā krokodilu medības tika aizliegtas, Blūmentāls devās uz opālu raktuvēm netālu no Kūberpedijas pilsētiņas Dienvidaustrālijas štatā. Šo pilsētiņu mēdz dēvēt par "pasaules opālu galvaspilsētu".

Kā vēsta "Wikipedia", latviešu dēkainis apprecējās ar vācu dziedātāju Martu, kādā raktuvju alā viņš iekārtoja ar opāliem izrotātu mājokli, ko dēvējis par "Krokodila ligzdu" (Crocodile’s Nest).

Viņa "Krokodila ligzda" joprojām ir iecienīts tūristu apskates objekts, kurā viens no savdabīgākajām kolekcijām ir daudzās sieviešu apakšbiksītes. Interesanti, ka šī eksotiskā mītne pat redzama dažās filmās, piemēram, 1985. gada filmā "Mad Max beyond Thunderdome".

"Krokodilu Harijs" aizgāja mūžībā 2006. gada 13. oktobrī vietējā slimnīcā, apbedīts turpat Kūberpedijas Būthilas (Boot Hill) kapsētā.

"Arvīds bija krokodilu mednieks, rakstnieks, opālu racējs, uzdzīvotājs un patriots, kuru aprakstīja daudzos laikrakstos un dokumentālās filmās. Kopš viņa nāves 2006. gadā, viņa kapa kopiņas galā ir stāvējis balts krusts bez pilna vārda vai datiem. Tas sāpināja Arvīda māsīcu Ausmu Bukovsku Rīgā, un viņa sagādāja līdzekļus jaunam kapakmenim, piedaloties arī Arvīda meitai Ivonai (Yvonne). Kapakmeni izgatavoja Adelaidē, uzrakstā iekļaujot Raiņa vārdus, un to pārveda 850 km uz Kūberpediju un iemūrēja," laikrakstam "Latvietis" rakstīja Austrālijā dzīvojošā rakstniece Ināra Strunga.

Jaunā kapakmeņa atklāšana paredzēta 16. jūnijā. "Īso atklāšanas ceremoniju vadīs Kūberpedijas vēsturnieku kopa, un tajā piedalīsies Astrīda Upīte ar vīru no Kanberas, kas ar puķēm un karogiem gādās, ka Arvīda latviskā dvēsele netiek aizmirsta," raksta Ināra Strunga.

Arvīda Blūmentāla atdusas vieta. Pagaidām ne vārda, ne uzvārda, ne dzimšanas un miršanas gadu, tikai "Krokodilu Harijs. RIP" (foto: Ināra Strunga)

Arī viņa dzimtajā Dundagā atceras slaveno krokodilu mednieku, kur viņam par godu 1995. gada 22. septembrī Ernesta Dinsberga un Talsu ielas stūrī uzstādīts tēlnieka Oļega Skaraiņa veidotais piemineklis "Krokodils". Jāpiebilst, ka Skarainis ir Salaspils memorāla skulptūru autors.

Neparastā pieminekļa ceļu uz uzstādīšanas vietu, sarunas ar cilvēkiem, kuri atcerējās Arvīdu Blūmentālu un vispār dalījās atmiņās par apvidus un visas Latvijas skaudro pagātni un tagadni, kā arī sarunas ar pašu "Krokodilu Hariju" iemūžināja Ivara Selecka lieliskajā 1995. gada dokumentālajā filmā "Gājiens ar krokodilu", kuras scenārija autors bija dzejnieks Imants Ziedonis, bet producents, bijušais Latvijas goda konsuls Čikāgā Norberts Klaucēns, kurš ir krokodila skulptūras dāvinātājs Dundagai.

Citi šobrīd lasa

"Latvijas sirdsdziesmas" uzvarētājiem nākas skaidroties, vai viņi ir pāris arī dzīvē
Kuriem Saeimas deputātiem šogad ir bijušas vislielākās mēnešalgas?
FOTO: Brīvības ielā Rīgas centrā pamatīga avārija
Pievienot komentāru