Rutkaste būtu gatavs kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu

Viņš skaidroja, ka pats ir runājis ar visu trīs koalīcijas partiju politiķiem par šādu iespēju, kā arī politiķi ir uzrunājuši viņu. Šāda iespēja esot apspriesta jau decembrī, bet tad Rutkastes kandidatūra amatam netika virzīta.

Rutkaste sacīja, ka janvāra sākuma viņš vēlreiz sazinājies ar politiķiem un apliecinājis savu gatavību kandidēt, norādot, ka viņam ir amatam nepieciešamā pieredze, zināšanas un prasmes. Tāpat Rutkaste informējis politiķus par savu skatījumu uz nepieciešamajām izmaiņām Latvijas Bankas darbā.

Jautāts, kāda ir bijusi koalīcijas politiķu atbilde, Rutkaste sacīja, ka politiķi norādījuši, ka viņu "iekļauj apspriežamajā sarakstā".

Rutkaste sacīja, ka viņam jau kopš 2016. gada ir pieredze darbā ar Eiropas Centrālo banku (ECB), kuras Padomes darbā viņš piedalījies gan kā Latvijas Bankas prezidenta padomnieks, gan arī vairākās ECB Padomes sanāksmēs aizvietojis Latvijas Bankas prezidentu.

Tāpat Rutkaste atgādināja, ka divus gadus strādājis Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Ziemeļvalstu un Baltijas valstu birojā kā izpilddirektora padomnieks.

Rutkaste uzsvēra, ka bijis aktīvs arī Latvijas ekonomikas problēmu risināšanā, tostarp kreditēšanas jautājumos. Rutkaste skaidroja, ka daļa no priekšlikumiem jau rezultējušies normatīvajos aktos, tostarp mājokļu kredītu refinansēšanas regulējumā, kas jau stājies spēkā, kā arī sagatavotajā uzņēmumu kredītu refinansēšanas regulējumā.

"Viss Latvijas Bankas darbības lauks man ir zināms, esošajā amatā esmu diezgan ilgi, un jūtu, ka varētu izdarīt arī ko vairāk," teica Rutkaste.

Jautāts, kādas galvenās izmaiņas Latvijas Bankas darbā, viņaprāt, būtu nepieciešamas, Rutkaste sacīja, ka pirmkārt jādomā, kā veicināt tautsaimniecības finansēšanu. Rutkastes ieskatā vairāk jāiesaista nebanku kreditētāju sektors, kura pakalpojumu spektrs ir plašs, bet finansējuma pieejamība ierobežota.

Rutkaste sacīja, ka šajā jomā viņam ir vairākas idejas par nepieciešamajām regulējuma izmaiņām, tostarp par nebanku sektora uzraudzības nodošanu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra Latvijas Bankai.

Tāpat Rutkaste informēja, ka viņam ir idejās kā mainīt komunikāciju ar lielajām bankām un motivēt tās vairāk kreditēt.

Rutkaste arī norādīja, ka, viņaprāt, jāmaina darbs ar jaunu dalībnieku piesaisti banku tirgū, ņemot vērā Lietuvas pieredzi. Tāpat Rutkaste uzsvēra, ka viņam ir vairākas idejas kā attīstīt maksājumu pakalpojumu un finanšu tehnoloģiju biznesu, vienlaikus izvairoties no naudas atmazgāšanas riskiem.

Rutkaste domā, ka jāmaina arī pieeja kā Latvijas Banka iesaistās ekonomikas attīstības jautājumu risināšanā. Līdz šim Latvijas Banka izpildījusi savas padomdevēja funkcijas, taču sniegtie padomi un izstrādātie ieteikumi īsti nav realizējušies politikas jomā.

Rutkaste piebilda, ka viņam ir arī idejās kā mainīt Latvijas Bankas pārvaldību.

Jau ziņots, ka Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Panorāma" 15.janvārī vēstīja, ka Latvijas Bankas prezidenta amatam tiek apspriesta Valsts kases pārvaldnieka Kaspara Āboliņa un Pītersona Starptautiskā ekonomikas institūta viespētnieces Elīnas Ribakovas kandidatūras.

Neoficiāli amata pretendentu vidū izskan arī Latvijas Bankas padomes locekles Kristīnes Černajas-Mežmales vārds.

Iespējamo amata pretendentu vidū esot arī līdzšinējā Latvijas Bankas padomes pārstāve Santa Purgaile, taču viņas izredzes ieņemt bankas prezidenta amatu tiek vērtētas kā samērā mazas, vēsta LTV.

Kritiski atsevišķas frakcijas vērtējot arī Finanšu nozares asociācijas vadītāja Ulda Cērpa kandidatūru. Savukārt Rutkaste esot pats pieteicies kandidēt.

Bankas prezidentam amatam opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" deputāti oficiāli izvirzījuši nu jau bijušo centrālās bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Taču viņa izredzes atgūt amatu tiek vērtētas kā mazas, norāda LTV. Vienlaikus Kazāks pēc "Apvienotā saraksta" paziņojuma par izvirzīšanu sociālajā tīklā "X" rakstīja, ka uztur savu kandidatūru spēkā un gatavs kandidēt.

LETA jau rakstīja, ka koalīcijas iekšējās sarunās par vienotu Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu netiek izskatīta ne bankas bijušā prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūra, ne arī "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa kandidatūra, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša neoficiāla informācija.

Pērnā gada nogalē uz Latvijas Bankas prezidenta amatu "Progresīvie" kopā ar "Jauno vienotību" (JV) izvirzīja bijušo prezidentu Kazāku, savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) kopā ar atsevišķiem Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" (AS) deputātiem - Bērziņu. Dienu pirms balsošanas Saeimā Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) paziņoja, ka koalīcijas partijas atsauc savus kandidātus un notiks jauns izvirzīšanas process, kurā koalīcija vienosies par vienotu kandidātu.

Pirmdien, 13.janvārī, pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes premjere apgalvoja, ka koalīcija Latvijas Banka prezidenta jautājumā virzās ļoti strauji uz priekšu. "Koalīcijā esam pavirzījušies ar kandidātiem, ko mēs iekšēji redzam, kas varētu tikt virzīti," izteicās premjere, uzsverot,- kad būs skaidrība par vienu kandidātu, tad publiski tas tikšot paziņots.

Siliņa atkārtoja koalīcijas izvirzītos kritērijus kandidāta izvirzīšanai. Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam jābūt ar nevainojamu reputāciju un ar redzējumu par jauniem pakalpojumiem finanšu jomā, kas strauji veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi. Koalīcijas kandidātam jāspēj strādāt uzreiz Latvijas Bankas prezidenta amatā, pārstāvot Latviju gan iekšējā politikā un tirgū, gan pārstāvot valsti starptautiski.

Tikmēr AS frakcijas deputāti Latvijas Bankas prezidenta amatam nolēmuši virzīt iepriekš kā kandidātu izbrāķēto Kazāku, tagad gan paužot pārliecību, ka viņam piemīt visas nepieciešamās prasmes un kvalitātes un viņa ievēlēšana stiprinātu gan Latvijas Bankas, gan valsts reputāciju, izbeidzot pēdējo mēnešu "netīro politisko tirgu" ap šo amatu. AS līdzpriekšsēdētājs Edvards Smiltēns pauda uzskatu, ka šobrīd acīmredzamākā, racionālāka un pamatotākā izvēle amatam ir Kazāks.

Kandidatūras deputātiem jāizvirza, jo pērnā gada 21.decembrī pirmais amata pilnvaru termiņš beidzās Kazākam, bet jaunu Latvijas Bankas prezidentu Saeima neievēlēja. Latvijas Bankas prezidenta pienākumus atbilstoši Saeimas lēmumam līdz jauna prezidenta ievēlēšanai pilda Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Māris Kālis.