"Vai ir iemesls svinēt?" Tallinā diskutēs par Dziesmu un deju svētku nākotni

Konferencē “Dziesmu un deju svētku jubilejas svinības ir aiz muguras. Vai ir iemesls svinēt?” pievērsīsies Svētku tradīcijas ilgtspējas procesam un nākotnes perspektīvām, īpašu uzsvaru liekot uz kolektīvu vadītāju nozīmi tradīcijas saglabāšanā un tālāknodošanā, kā arī analizēs svētku dalībnieku iesaisti, motivāciju, ziņo Lana Kazlauskiene, Latvijas Nacionālais kultūras centra sabiedrisko attiecību vadītāja. Tāpat konferencē skatīs jautājumu par svētku norises vietām. Latvijā lielākās norises vietas – Mežaparka Lielā estrāde un Daugavas stadions – piedzīvojušas rekonstrukciju, savukārt Lietuvā un Igaunijā šis jautājums vēl arvien ir aktuāls. 

Ar Latvijas pieredzi Svētku organizēšanā un tradīcijas saglabāšanā konferencē dalīsies Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte, LNKC Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna, Valsts izglītības satura centra Sadarbības atbalsta departamenta direktore Agra Bērziņa, Dziesmu un deju svētku virsvadītājs, Tautas deju ansambļa “Līgo” mākslinieciskais vadītājs, Art. D. Jānis Purviņš, Dziesmu un deju svētku virsdiriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) docents un Kora diriģēšanas katedras vadītājs Jānis Baltiņš, LNKC latviešu skatuviskās dejas eksperte Zanda Mūrniece, LNKC koru un vokālo ansambļu eksperts Lauris Goss, Dziesmu un deju svētku virsdiriģents, jauniešu kora “Balsis” mākslinieciskais vadītājs, Dziesmusvētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, socioloģijas doktore, Dr.sc.soc. Anda Laķe, Dziesmu un deju svētku virsdiriģente, JVLMA kora diriģēšanas profesore Aira Birziņa, Dziesmu un deju svētku virsvadītāja, Tautas deju ansambļa “Vektors” mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale, LNKC direktora vietnieks kultūrizglītības jautājumos, kultūrizglītības nodaļas vadītājs Andis Groza un LNKC amatierteātru eksperts Jurģis Spulenieks. Tiešraidi varēs skatīties portālā "LSM".

Pirms 21 gada, 2003. gada novembrī, UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā tika iekļauta vērtība – “Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Latvijā, Lietuvā un Igaunijā”. Latvija, Lietuva un Igaunija regulāri sadarbojas, nodrošinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību, un šim mērķim izveidota Baltijas valstu komiteja – konsultatīva Baltijas valstu sadarbības institūcija, kurā iesaistītas par Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju atbildīgās institūcijas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Komitejas iniciatīvas ietvaros pārmaiņus katrā no trim valstīm notikušas konferences, kurās izzināti dažādi Dziesmu un deju svētku aspekti. Pirmā konference Rīgā notika 2001. gadā, tai sekoja konferece Tallinā 2005. gadā, Viļņā 2006. gadā, Rīgā 2007. gadā, Tallinā 2013. gadā, Rīgā 2016. gadā, bet pavisam nesen – Viļņā 2021. gadā.2024. gadā konferences galvenais organizators ir Igaunijas Dziesmu un deju svētku fonds sadarbībā ar Igaunijas UNESCO Nacionālo Komisiju, Kultūras ministriju, Igaunijas Tautas deju un tautas mūzikas biedrību, Igaunijas koru apvienību un Igaunijas koru diriģentu apvienību.