Mazāk zināmi, bet ģeniāli veidi, kā saglabāt svaigus kāpostus visu ziemu
foto: Shutterstock
Izvairieties no kāpostu novietošanas blakus augļiem (piemēram, āboliem vai bumbieriem), jo tie izdala etilēnu, kas var paātrināt kāpostu bojāšanos.

Mazāk zināmi, bet ģeniāli veidi, kā saglabāt svaigus kāpostus visu ziemu

Lote Elizabete Krišūne

Jauns.lv

Kāposts ir viens no populārākajiem dārzeņiem, ko saglabāt ziemai. Pareiza uzglabāšana nodrošina to svaigumu, garšu un uzturvērtību pat aukstākajos mēnešos. Lūk, dažādi veidi, kā saglabāt kāpostus ziemai, lai tie būtu noderīgi gan zupām, gan sautējumiem, gan salātiem.

1. Uzglabāšana svaigā veidā

Ja jums ir pieejams pagrabs vai cita vēsa vieta, kāpostus varat uzglabāt svaigus, saglabājot to dabīgo tekstūru un garšu.

  • Izvēlieties piemērotus kāpostus. Uzglabāšanai labāk der vēlīnās šķirnes, jo to galviņas ir stingrākas un izturīgākas pret bojāšanos. Pārliecinieties, ka izvēlētajiem kāpostiem nav plaisu, puves vai kukaiņu bojājumu, jo tas var ietekmēt uzglabāšanas ilgumu.
  • Apgrieziet ārējās lapas. Noņemot bojātās vai netīrās lapas, mazināsies bojāšanās risks. Tomēr dažas veselīgas ārējās lapas atstājiet, lai tās kalpotu kā dabiska aizsardzība.
  • Pareiza temperatūra un mitrums. Kāpostus vislabāk uzglabāt vietā, kur temperatūra ir tuvu 0°C un mitrums sasniedz 90–95%. Mitrums palīdz novērst kāpostu izžūšanu, bet pārāk liels mitrums var veicināt pelējuma veidošanos.
  • Glabāšanas veidi.  Kāpostus var glabāt vairākos veidos – vai nu novietojot tos uz koka plauktiem, vai pakarinot aiz sakņu daļas. Šādi tiek nodrošināta labāka gaisa cirkulācija, kas palīdz novērst bojāšanos. Ja ir daudz kāpostu, pārliecinieties, ka starp tiem ir pietiekami daudz vietas.

2. Skābēšana

Skābēti kāposti ir klasisks veids, kā saglabāt šo dārzeni ziemai. Papildus tam, ka tie ir ilgstoši uzglabājami, skābēšanas process palielina kāpostu uzturvērtību, padarot tos bagātīgākus ar probiotikām un vitamīniem.

  • Sagatavošana. Noņemiet ārējās lapas un sarīvējiet kāpostus smalkās šķēlēs. Sajauciet tos ar sāli (apmēram 20 g uz 1 kg kāpostu) un ļaujiet sālim nedaudz iedarboties, lai veicinātu sulas izdalīšanos. Pēc garšas varat pievienot burkānus, ķimenes vai citus garšaugus.
  • Fermentācijas process. Sapildiet kāpostus stikla burkās, māla podos vai koka mucās, cieši sablīvējot, lai neveidotos gaisa kabatas. Pārliecinieties, ka kāposti ir pilnībā pārklāti ar izdalīto sulu, jo tas pasargās no bojāšanās. Fermentācija notiek aptuveni 1–2 nedēļu laikā, atkarībā no temperatūras – siltākā telpā process būs ātrāks.
  • Uzglabāšana. Kad fermentācija ir pabeigta, pārvietojiet kāpostus uz vēsu vietu. Lai novērstu pelējuma veidošanos, regulāri pārbaudiet šķidruma līmeni un vajadzības gadījumā pievienojiet sālsūdeni.

3. Sasaldēšana

Sasaldēšana ir lieliska iespēja, ja jums nav pieejams pagrabs vai ja vēlaties kāpostus saglabāt ļoti ilgi, nezaudējot to uzturvērtību.

  • Blanšēšana: Pirms sasaldēšanas kāpostus ir ieteicams blanšēt – īsi novārīt verdošā ūdenī (2–3 minūtes) un pēc tam ātri atdzesēt aukstā ūdenī. Tas palīdz saglabāt kāpostu kraukšķīgumu, krāsu un garšu.
  • Sagatavošana sasaldēšanai: Kāpostus var sagriezt gabaliņos vai smalkākās šķēlēs, atkarībā no tā, kā plānojat tos izmantot nākotnē. Pēc blanšēšanas tos nosusiniet, lai samazinātu ledus kristālu veidošanos.
  • Iepakošana: Izmantojiet hermētiskus traukus vai īpašus saldēšanas maisiņus. Atbrīvojiet lieko gaisu, lai kāposti ilgāk saglabātos svaigi. Saldētus kāpostus var izmantot līdz pat vienam gadam, nezaudējot kvalitāti.

4. Žāvēšana

Žāvēšana ir mazāk tradicionāls, bet ļoti efektīvs veids, kā saglabāt kāpostus ilgstošai lietošanai. Turklāt žāvēti kāposti aizņem mazāk vietas, un tos var ērti izmantot dažādās receptēs.

  • Sagatavošana. Sagrieziet kāpostus smalkās šķēlēs vai nelielos gabaliņos, lai tie vienmērīgāk izžūtu.
  • Žāvēšanas process. Izmantojiet elektrisko dehidratoru vai cepeškrāsni ar zemāko temperatūru (ap 50°C). Lai nodrošinātu vienmērīgu žāvēšanu, pārliecinieties, ka kāposti ir vienmērīgi izklāti un ik pa laikam apmaisiet tos. Žāvēšanas laiks var atšķirties atkarībā no kāpostu biezuma, bet parasti tas aizņem 8–12 stundas.
  • Uzglabāšana. Glabājiet žāvētos kāpostus hermētiskos traukos vai maisiņos sausā un vēsā vietā. Pirms lietošanas tos var iemērkt ūdenī vai izmantot tieši zupās un sautējumos.

5. Glabāšana zemē

Lauku apstākļos kāpostus var saglabāt arī tradicionālā veidā – bedres vai tranšejas uzglabāšanā. Šis veids īpaši noder, ja nav pieejams pagrabs vai citas vēsas telpas.

  • Bedres metode: Izrokiet apmēram 50 cm dziļu bedri vietā, kur zeme ir labi drenēta un nav applūstoša. Izklājiet bedres dibenu ar salmiem, lai nodrošinātu labāku izolāciju un ventilāciju.
  • Novietojiet kāpostus: Kāpostus lieciet bedrē ar kātiem uz augšu, izvairoties no tieša kontakta starp galviņām. Pārsedziet tos ar salmiem un pēc tam ar zemes kārtu, lai nodrošinātu aizsardzību pret salu.
  • Piekļuve ziemā. Lai kāpostus būtu viegli izņemt arī aukstā laikā, pārliecinieties, ka zemes segums nav pārāk biezs. Šādā veidā uzglabāti kāposti saglabājas svaigi un kraukšķīgi līdz pat pavasarim.

Noderīgi padomi:

  • Regulāri pārbaudiet uzglabātos kāpostus, lai laikus pamanītu bojātos un izvairītos no bojāšanās izplatīšanās.
  • Izvairieties no kāpostu novietošanas blakus augļiem (piemēram, āboliem vai bumbieriem), jo tie izdala etilēnu, kas var paātrināt kāpostu bojāšanos.
  • Skābētus vai sasaldētus kāpostus vēlams uzglabāt mazākās porcijās, lai izvairītos no atkārtotas atkausēšanas vai pārsaldēšanas.

Ar pareizu sagatavošanu un uzglabāšanu jūs varēsiet baudīt gardus un veselīgus kāpostus visas ziemas garumā!