Trampa solījumi par kara izbeigšanu "24 stundās" izplēnējuši kā nebijuši
No Donalda Trampa solījuma beigt karu Ukrainā "24 stundu laikā" izplēnējuši kā nebijuši. Centieni noslēgt mieru prasīs vairākus mēnešus un, iespējams, pat vairāk, tagad atzīst viņa padomnieki. Skarbā realitāte, iespējams, saistīta arī ar pirmajiem kontaktiem ar Kremli.
Divi Trampa palīgi, kas pārrunāja karu Ukrainā ar ievēlēto prezidentu, "Reuters" sacīja, ka konflikta noregulējuma termiņi tiks aprēķināti mēnešiem ilgi. Trampa solījumu beigt karu "pirmajā dienā" pēc atgriešanās Baltajā namā viņi nodēvējuši par priekšvēlēšanu lielības, nepietiekama ar konflikta atrisināšanu saistīto grūtību izvērtējuma un neņemšanas vērā laiku, kas nepieciešams jaunās administrācijas štata nokomplektēšanai.
Plāna bāzes noteikumus joprojām apspriež Trampa komanda. Kopumā viņa padomnieki atbalsta idejas par atteikšanos no Ukrainas uzņemšanas NATO, vismaz pārskatāmā perspektīvā, un militārā konflikta iesaldēšanu pušu saskares līnijā. Ievēlētā prezidenta komandas visaugstāk stāvošie biedri arī iestājas par nopietnu drošības garantiju sniegšanu Ukrainai, piemēram, demilitarizētas zonas izveidi, kuru patrulēs Eiropas karaspēks, raksta "Reuters".
Reaģējot uz Trampa skaļāko ārpolitisko solījumu priekšvēlēšanu kampaņas laikā - pabeigt karu "24 stundās" pirmajā prezidentūras dienā vai pat agrāk - prezidents Volodimirs Zelenskis uzaicināja toreiz vēl kandidātu ierasties Ukrainā, kur viņš viņam "24 stundās paskaidros", kāpēc tas nav iespējams. Trampa īpašais sūtnis Ukrainas konflikta noregulēšanā Kīts Kellogs bija plānojis apmeklēt Kijivu pirms 20. janvārī paredzētās Trampa inaugurācijas, lai uz vietas izvērtētu situāciju un dotu startu jaunās administrācijas miera plāna izstrādei. Tomēr vizīte tika atlikta, tostarp ierobežojumu dēļ, ko ASV likumdošana uzliek privātpersonu sarunām (kādas līdz 20. janvārim paliek Tramps un viņa līdzgaitnieki) ar ārvalstu valdībām.
Dialogs starp Kremli un jauno ASV administrāciju "komandu līmenī jau ir palaists" 2024. gada novembrī decembrī, un "Putina un Trampa tiešais kontakts arī jau ir noticis", "The Moscow Times" pastāstīja divi ar Kremļa starptautisko politiku saistīti Krievijas ierēdņi. Pēc viņu teiktā, puses nepubliskoja dialoga uzsākšanas faktu un visādi to noliedza pēc ziņu parādīšanās medijos. Pēc inaugurācijas tas vairs nebūs nepieciešams, dialoga intensitāte "būtiski celsies", bet vai tas novedīs "pie kādām nopietnām pozitīvām nobīdēm - tas ir atklāts jautājums", "The Moscow Times" sacījis avots Krievijas Ārlietu ministrijā.
Kellogs apgalvoja, ka "personīgā un profesionālā" līmenī sev nospraudis mērķi mēģināt rast konflikta risinājumu 100 dienās pēc inaugurācijas. Taču bijušais ASV vēstnieks Ukrainā Džons Herbsts, kurš šobrīd strādā Atlantijas padomē, pat šādu termiņu uzskata par "pārāk optimistisku": "Lai tas izdotos, Trampam jāpārliecina Putins, ka nepiekāpībai ir pretējā puse."
Tramps pēc uzvaras vēlēšanās pārstāja dot pagaidu orientierus, sakot vien, ka atrisinās problēmu "ātri". Decembrī viņš sacīja, ka pabeigt karu Ukrainā būs grūtāk nekā vienoties par uguns pārtraukšanu Gazas sektorā. Bet pagājušajā nedēļā paziņoja jau, ka situācijas noregulēšanai ap Ukrainu būs nepieciešami līdz sešiem mēnešiem.
Kā "Bloomberg" un "Financial Times" pastāstīja Eiropas ierēdņi, kas Ukrainas situāciju pārrunāja ar Trampa komandu, tur ir ļoti norūpējušies, lai arī paši runātu no spēcīgas pozīcijas un nodrošinātu šādu pozīciju Kijivai.
