Britu izlūkdienests ziņo par sarežģīto situāciju kaujaslaukā Ukrainā
Ukrainas-Krievijas kara fronte šobrīd ir mazāk stabila nekā jebkurā brīdī kopš pilna mēroga kara sākuma posma, teikts Lielbritānijas militārā izlūkdienesta jaunākajā ziņojumā.
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs Lielbritānijas parlamenta komitejas sēdē izteica galveno ziņojuma tēzi. Britu izlūku ziņojumā norādīts, ka pirms iebrukuma Ukrainā Krievija vēlējās izveidot modernu un spējīgu armiju, kas būtu apmācīta veikt sarežģītas militāras operācijas. Pēc vairāk nekā 1000 pilna mēroga kara dienām Krievijas sauszemes spēki radikāli atšķiras no šīs armijas.
Ziņojumā teikts, ka Krievijas zaudējumi, tostarp nogalinātie un ievainotie, pārsniedz 700 000, tomēr netiek paskaidrots, kā šie dati iegūti. Lielākā daļa personāla ir tikai pamata apmācību guvusi, un Krievijas komandieri izmanto ļoti vienkāršas taktikas, neskatoties uz to, ka tās izraisa lielus zaudējumus.
Krievija ir zaudējusi arī 3500 tankus un 7500 bruņumašīnas, un tās tehniskos zaudējumus var kompensēt tikai liels no Padomju Savienības mantots tehnikas krājums. Neskatoties uz milzīgajām izmaksām, Krievijas teritoriālie ieguvumi 2024. gadā ir paātrinājušies, pateicoties Krievijas vadības pieļautajiem zaudējumiem un sauszemes spēku kvantitatīvajam pārsvaram pār Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Britu izlūkdienests secina, ka šādos apstākļos "frontes līnija ir mazāk stabila nekā jebkurā brīdī kopš konflikta sākuma."
